Baumanis Mārtiņš (1919 Limbažu rajona Umurgas pagastā) – koklētājs, folkloras kopu vadītājs, tautas instrumentu būvētājs. Beidzis Umurgas pamatskolu, no vietējiem meistariem mācījies kokamatnieka arodu. Būvējis kokles un cītarkokles, kolekcionējis un restaurējis dažādus mūzikas instrumentus. Dibinājis un vadījis bērnu koklētāju ansambļus Augstrozē, Dikļos, Umurgā, Turaidā un Siguldā. Kopš 1970. gadu beigām bijis aktīvs dažādu folkloras norišu dalībnieks. Kā koklētājs un ansambļa vadītājs piedalījies arī LTV raidījumos. Dzīvojis dažādās vietās, tai skaitā Budenbrokas muižā.
"Tas sākās pamazām Ogres 1. vidusskolā 80. gadu pirmajā pusē, kad strādāju par fizikas skolotāju. Es iesaistījos "Budēļu" folkloras kopā (1983). Iesaistīju arī kādas savas skolnieces. Ojārs Rode ieteica man skolā dibināt folkloras kopu. Tā kā neesmu muzikāls, atteicos kaut ko tādu iesākt. Skolā sāka strādāt Dzintars Korns, arī fiziķis. Kopā ar Dzintaru Zilajos kalnos pie mazā Velnezera sākām svinēt gadskārtu svētkus pēc savas saprašanas, uzaicinot savus draugus un skolniekus. Uzaicinājām skolas dziedāšanas skolotāju un viņa iesaistīja meitenes, kurām bija mūzikas skolas izglītība, bet tas izskatījās pēc klasiskas dziedāšanas. Tad liktenis mani saveda ar Mārtiņu Baumani. Tas ir interesants stāsts – aukstā februāra dienā ar pāris skolniekiem kādā Rīgas nomales kinoteātrī skatījāmies filmu "Puika", zālē bija daži cilvēki. Pēc filmas pienāca dīvains kungs un pajautāja, no kurienes esmu, un vairāk neko. Vienā dienā manā kabinetā mācības stundas laikā ienāk Mārtiņš ar paša gatavotām koklēm un saka, ka es esmu īstais cilvēks. Iesaistīju meitenes no savas audzināmās klases (6. klase) – Mārtiņš mācīja meitenes spēlēt kokles un palīdzēja ar repertuāru, un tā sākās "Dainotāji"". (Dainis Ozoliņš - atmiņas)
Mārtiņš Baumanis bija arī mans pirmais kokles skolotājs, man joprojām ir viņa gatavotā kokle. Tas varēja būt 1986.gads, kad LU Ķīmijas fakultātē, kura tajā laikā atradās Kr.Valdemāra ielā (tagad tur Franču licejs) LU bērnu un jauniešu tautas deju ansamblis “Dancītis” noturēja savus mēģinājumus. Vienā no auditorijām Mārtiņš Baumanis darbojās ar koklētgribētājiem. Es arī tur gadījos, jo bija jāgaida deju mēģinājums. Telpā bijām daudz un dažāda vecuma. Un vairs neatminos - vai visi spēlējām vienu skaņdarbu vai katrs savu, bet Mārtiņš staigāja no viena pie otra starp soliem un piepalīdzēja, ierādīja. Man toreiz bija 6 gadi, gribētos, kaut atcerētos vairāk. Jā, man arī ir sajūta - nepietiekami izcelts. Mans pirmais kokles skolotājs. (Ieva Nimane - atmiņas)